Pāriet uz saturu

Džudo

Džudo ir japāņu cīņas māksla un olimpiskais sporta veids, kurā tu met pretinieku uz paklāja un kontrolē viņu parterā ar turējieniem, bet vecākiem audzēkņiem — arī ar žņaugšanas un sāpīgiem paņēmieniem uz rokām. To 19. gadsimta beigās radīja Džigoro Kano; nosaukums nozīmē maigais ceļš — partnera spēks un līdzsvars tiek izmantots pret viņu pašu. Trenējas basām kājām uz paklājiem, biezā kokvilnas jakā un biksēs, ko sauc par džudogi.

  • Līdzsvars, koordinācija un laika izjūta: metiens izdodas, izjaucot partnera līdzsvaru, nevis tikai ar spēku.
  • Spēks un izturība visam ķermenim, īpaši tvērienam, kājām un mugurai.
  • Prasme droši krist — tā noder visu mūžu.
  • Disciplīna un cieņa, skaidra pakāpju sistēma.
  • Pašaizsardzības pamati un pašpārliecība.
  • Džudogi: bieza jaka, bikses un josta. Standarta krāsa ir balta; sacensībās izmanto arī zilu. Daudzi klubi to aizdod vai ļauj iesācējiem sākt sporta tērpā bez rāvējslēdzējiem un pogām.
  • Trenējas basām kājām; paņem līdzi sandales, lai staigātu ārpus paklāja.
  • Īsi nagi, nekādu rotaslietu, gari mati sasieti.
  • Paklāji (tatami) ir klubā.
  • 60–90 minūtes. Treniņš sākas un beidzas ar paklanīšanos, un daudzi termini ir japāņu valodā.
  • Iesildīšanās, tad drošās krišanas tehnika (ukemi): kā droši krist atmuguriski, uz sāniem un uz priekšu. Iesācēji tai velta daudz laika.
  • Metieni (nage-waza): atkārtotas ieiešanas metienā, to nepabeidzot (uchi-komi), tad metieni ar partneri.
  • Cīņa parterā (ne-waza): turējieni, apgriešanas un atbrīvošanās; žņaugšanas un sāpīgie paņēmieni uz rokām — tikai vecākiem audzēkņiem.
  • Brīvā cīņa (randori) stāvus un parterā — tādā tempā, kas der abiem partneriem.
  • Jostas iet no baltās cauri krāsainajām pakāpēm (kyu) līdz melnajai jostai (dan); krāsas dažādās valstīs atšķiras. Nākamo pakāpi iegūst atestācijā.
  • Bērniem: džudo ir klasisks pirmais sporta veids, un prasme krist ir ļoti vērtīga. Daudzi klubi bērnus uzņem jau no agra vecuma.
  • Pieaugušajiem, kas grib sporta veidu ar skaidru tehnisko ceļu un stipru kopienu.
  • Jebkura auguma cilvēkiem: izšķir tehnika, un sacensībās tu cīnies ar savas svara kategorijas pretiniekiem.
  • Ikvienam, kam interesē pašaizsardzība bez sitieniem, — skaties arī Sambo un Brazīlijas džiu-džitsu.
  • Tas mazāk der tiem, kam ir problēmas ar muguru, kaklu, pleciem vai ceļiem, jo metieni un kritieni ir katrā treniņā, — jautā ārstam un pastāsti trenerim.