Pāriet uz saturu

Hiphops

Hiphopa deja attīstījās Bronksā, Ņujorkā, 20. gadsimta 70. gados kā daļa no hiphopa kultūras līdzās dīdžejošanai, repam un grafiti. To dejo hiphopa mūzikas pavadījumā ar saliektiem ceļiem, atslābinātu ķermeni un vienmērīgu bounce vai rock ritmā. Studijās to māca grupās — gan kā frīstailu jeb improvizāciju, gan kā horeogrāfiju.

  • Grūvs un muzikalitāte: kustēties ritmā ar visu ķermeni.
  • Kardio, izturība un spēcīgas kājas.
  • Frīstaila prasmes un pārliecība dejot ballītēs, aplī vai batlā.
  • Pašizpausme: katrs dejotājs pamazām atrod savu stilu.
  • Pamats citiem ielu deju stiliem un horeogrāfijai.
  • Kedas, kurās vari kustēties un griezties. Dažas studijas lūdz tīrus apavus, ko valkā tikai telpās.
  • Brīvs, ērts apģērbs.
  • Ūdens un dvielis.
  • Vairāk nekas — studijā ir zāle, spoguļi un skaņa.
  • Parasti 60–90 minūtes.
  • Iesildīšanās ar grūviem — bounce, rock un izolācijām.
  • Foundation: pamatsoļi, ko bieži sauc par party dances vai social dances. Katram ir savs nosaukums, un tos apgūst pa vienam.
  • Kombinācija vai horeogrāfija vienai dziesmai, ko pēc tam dejo mazās grupās.
  • Daudzas nodarbības beidzas ar cypher: dejotāji nostājas aplī un pēc kārtas iziet vidū improvizēt. Nevienam nav jāiet, pirms viņš jūtas gatavs.
  • Līmeņi ir no iesācējiem līdz pieredzējušiem, un bieži ir arī bērnu un pusaudžu grupas.
  • Bērniem un pusaudžiem — hiphops ir populārs pirmais deju stils.
  • Pieaugušajiem, kam patīk šī mūzika un kas vēlas enerģisku nodarbību.
  • Tiem, kas vēlas improvizēt, nevis tikai apgūt noteiktas kombinācijas. Par hiphopa grīdas pusi skaties Breiks.
  • Citu stilu dejotājiem, kas vēlas vairāk grūva un brīvāku ķermeni.
  • Tas mazāk der tiem, kas vēlas lēnu, mierīgu nodarbību. Saliektie ceļi un nepārtrauktais bounce noslogo ceļus: ja ir problēmas ar ceļiem, konsultējies ar ārstu un pastāsti pasniedzējam.